Sadzīves ķīmijā jēdzienā iekļausim visu, ar ko kopjam māju, mēbeles, veļu. Visas šīs vielas vienmēr ir saskarē ar ūdeni, kas nozīmē, ka viss nonāk notekūdeņos.
Ne mazāka šo vielu ietekme ir arī gaisā, ko elpojam, jo tās visas ir aromatizētas.
Gribi vai negribi, bet sadzīves ķīmijas atliekas nonāk arī organismā ar ēdienu, jo, ja neizskalotas labi, mazgāšanas līdzekļu atliekas ir uz traukiem, no kuriem ēdam un dzeram.
Tātad, no kā vispār sastāv sadzīves ķīmija?
Visu vielu pamatā ir virsmaktīvas vielas, kas arī atbild par izmazgāšanu. Tie ir ūdenī šķīstoši savienojumi, spējīgi mīkstināt un savienot netīrumus, veidot putas, līdz ar to noņemt traipus, piemēram, no drēbēm.
Virsmaktīvas vielas iedala 4 grupās:
anjonu – sadalās ūdens šķīdumā, veidojot negatīvi lādētus jonus;
katjonu – sadalās ūdens šķīdumā, veidojot pozitīvi lādētus jonus;
amfotērāss – ūdens šķīdumā, atkarībā no barotnes pH, tiem var būt gan katjonu (skābā vidē, pH <7), gan anjonu (sārmainā vidē, pH> 7) īpašības
nejonu – neveido jonus ūdens šķīdumā.
Parasti līdzekļi satur vairāku veidu virsmaktīvās vielas, piemēram, anjonu un katjonu. To kombinācija veļas pulverī ir tā kvalitatīvas mazgāšanas garantija.
Ir ražotāji, kas norāda pievienoto virsmaktīvo vielu procentuālo daudzumu. Kāpēc? Par to nedaudz vēlāk.
Visas virsmaktīvās vielas ir ķīmiski sintezēti produkti ar vienīgo atšķirību – ja virsmaktīvās vielas iegūst no augu materiāliem, tām nav agresīvas ietekmes uz cilvēka organismu un vidi.
Vēl plaša patēriņa sadzīves ķīmija parasti satur lielu daudzumu anjonu virsmaktīvo vielu līdz 15%, fosfātus, hloru, sintēstikas smaržvielas un krāsvielas, stipras ķīmiskas skābes uc. Tas ir kaitīgi vai nē?
1. Tai visai ir spēcīga smarža, tāda kas var izraisīt elpceļu kairinājumu, alerģiskas reakcijas, klepu un astmu. Tie ir īpaši rūpīji jāskalo nost. Jāglabā labi noslēgtā iepakojumā, jo aromāts ļoti ātri izplatās gaisā un ir noturīgs. Aromātu īpaši var just veikala sadzīves ķīmijas nodaļā.
Ar ko aizstāt?
Ar jebkuru līdzekli ar atzītu EKO sertifikātu. Piemēram, Ekspress attīrītājs visām virsmām.
2. Fosfātus lieto ūdens mīkstināšanai, bet tie ļoti slikti mazgājas ārā. Tos jāskalo no drēbēm un virsmām vairākas reizes, lai nepaliek atliekas. Nonākot notekūdeņos, tie stipri aktivizē ūdenszāļu augšanu, kas savukārt mazina skābekļa daudzumu ūdenī, kas ietekmē zivju un citu ūdens dzīvnieku dzīvi.
Vēl pateicoties fosfātiem, virsmaktīvas vielas dziļāk iekrūst drebēs, līdz ar to tās tur paliek, jo grūti izskalot. Bet tām tur nevejadzētu būt.
Ar ko aizstāt?
Ar citronskābi vai skābekļa pulveri.
3. Anjonām vielām nevajadzētu būt vairāk par 5% no visa sastāva, tās ir diezgan toksiskas. EKO ražotāji, ja pievieno anjonās vielas, parasti norāda to augu izcelsmi. Arī tās slikti izskalojas. Līdz ar to nākas lietot vairāk ūdens, kas nav īpaši ekoloģiski. Anjonus nevajdzētu lietot bērnu pulveros.
Ar ko aizstāt?
Ar pulveri vai līdzeklī ar atzītu EKO sertifikātu. Piemēram, šķirdais veļas mazgāšanas līdzeklis vilnas izstrādājumiem un sīkveļai.
4. Hlors. Jā, iznīcina gandrīz visas baktērijas. Bet tīrot virsmas ar hlorsaturošu līdzekli, jūs atrodaties virs tā un ieelpojat to. Hloza gāzes var izsaukt eplceļu kairinājumu, un, iekļūstot acīs, var izraisīt ķīmisku apdegumu.
Reklamējamos tualetes tīrīšanas līdzekļos ir tādas skābes kā sērsskābe vai skudrskābes. Sērskābi man, piemēram, vispār ir mājās bail nest. Esmu bērnībā redzējusi, kā tā apdedzina!
Ar ko aizstāt?
Ar līdzekli, kas satur pienskābi. Piemēram, tualetes tīrīšanas līdzeklis Almacabio.
5. Par sintētiskām krāsvielām un smaržvielām nav ko lieki runāt! Tur tā viss ir skaidrs. Tās nenes nekādu labumu.
Ar ko aizstāt?
Ne ar ko. Tās nav vajadzīgas.
Interesants fakts ir tas, ka līdz mūsdienām cilvēce kaut kādā veidā tika galā ar traipiem un netīrumiem. Un tie visi bija dabīgi līdzekļi: soda, sinepju pulveris, etiķis, citrons, smilts galu galā.
Jā, paldies, mūsu dzīve ir vienkāršojusies daudzkārt, esam izgājuši industrializāciju, mums ir veļas, trauku un žāvējamās mašīnas un vēl būs! Bet ekoloģija mainās tikai uz slikto pusi. Un tikai mēs varam to glābt!
Ko darīt? Jūsu mājas tīrībai izvēlēties eko līdzekļus. Tie arī būs droši, piemēram, veļas vai trauku mazgājamajai mašīnai. Kādi vēl plusi:
1. Pārsvarā tie ir hipoalergēni. Jā, pastāv individuāla nepamesamība. Kādreiz jau es runāju par alerģiju uz citrusiem. Tā var būt jebkuram, attiecīgi, ja līdzeklī būs pieveinota kāda citrusa auga eļļa, tā var izraisīt alerģisku reakciju. Te ieteikums pamainīt līdzekli uz tādu, kur reaktīvās sastāvdaļas nebūs.
2. Eko līdzekļos visas vielas ir bionoārdamas. Tas nozīmē, ka, noklūstot notekūdeņos, tās noārdās un nenes kaitīgu iedarbību apkārtējai videi.
3. Visas tīramās, vīrsmaktīvās, traipu noņemamās vielas ir iegūtas no augu izejvielām.
4. Parasti eko līdzekļi ir ļoti ekonomiski lietošanā.
5. Lietojot eko līdzekļus, jūs ekonomējat ūdeni un resursus. Tie vielgi izskalojas, tātad vajag mazāk ūdens. Veļas mašīnā ūdeni nevejadzētu lietot ūdeni karstāku par 50 grādiem. Kāpēc? Ja veļas pūlveris satur enzīmus, tad tie vienkārši noārdās pie augstas temperatūras.
6. Ūdens mīksitināšanai un veļas skalošanai var lietot, piemēram, citronskābi! Tā mīkstina ūdeni, veļu, baltu padara baltu, un vēl glābs jūsu mazgājamās mašīnas no kaļķakmens veidošanās! Tātad jums nav jatērē līdzekļi mīkstinātājiem, jūs glābjat mazgājamo mašīnu no lieka remota.
7. Ja tiešām pastāv vajadzība dezinficēt tualeti, to arī var izdarīt ar eko līdzekļiem. Pienskābe ir augu izcelsmes viela, attīra un dezinficē. Cīnās ar sēnīti, baktērijām un vīrusiem. Un ir daudz drošāka lietošanā par sērskābi!
Starp citu vitruves izlietnē ir vairāk baktēriju un mikrobu nekā tualetes podā!
Kā atšķirt eko līdzekļus no citiem?
Atbildīgs ražotājs vienmēr norāda kādas vielas un cik lielā daudzumā tās ir sastāvā;
– virsmaktīvo vielu ir ne vairāk par 5-15% – tas ir labs un nekaitīgs daudzums;
– lielākā daļa ražotāju sertificē savu preci;
– sastāvā jūs NEatradīsiet fostātus, hloru, optiskos balinatājus, sintētiskos aromatizētājus un krāsvielas;
– parasti tie ir arī vegānu. Nesatur dzīvnieku izcelsmes vielas un netiek testēti uz dzīvniekiem;
– arī iepakojums parasti ir pārsrtādājams vai bioloģiski noārdāms.
